Aspazija

1865 – 1943

dzejniece

ASPAZIJA (dz. Elza Rozenberga, prec. Pliekšāne; 1865.16.III Zaļenieku pag. Daukšās - 1943.5.XI Rīgā, apbed. Raiņa kapos) - dzejniece.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Zaļāsmuižas pagastsk., Jelgavas Dorotejas meiteņu sk. un Trīsvienības sieviešu ģimn. (1874-84), no kuras īsi pirms beigšanas izstājusies. Piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestud. V. Šekspīra lugas "Venēcijas tirgotājs" izrādē 1884.30.VIII. Par šo izrādi ar ps. Kalna Elza public. A. pirmais raksts laikr. "Baltijas Vēstnesis" 1884.13./25.VIII. Vecāku spiesta, A. 1886 apprecējās ar V. Valteru, kas, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku (laulība šķirta 1897 II). A. kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārcēlās uz Jelgavu, kur strād. dažādus darbus. Pirmais public. dzejolis - "Jaunā gadā" laikr. "Dienas Lapa" feļetona piel. 1887.24.XII ar ps. Aspazija. 1888 A. iesniedza Rīgas Latv. b-bas lugu konkursā drāmu "Atriebēja" un ieguva pirmo vietu, bet cenzūra neatļāva lugu izrādīt. Drāmas pamatā konflikts starp latv. zemniekiem un viņu apspiedējiem. Mākslin. luga neizstrādāta, bet tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju.
1891-93 A. strād. par mājskolotāju Jaunsvirlaukas Ķiplokos un Pociema Ķaukuļos,1892-93 Dreiliņu muižā (tag. Pāles pag.) par tās pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāju un sar. lugas "Vaidelote", "Zaudētas tiesības", poēmu "Saules meita". 1893 X A. sāka strādāt Rīgas Latv. t-rī. Ievērību guva viņas prologs Rīgas Latv. b-bas 25 gadu jubilejas sarīkojumam.
1894 I Rīgas Latv. t-rī izrādīja A. lugu "Vaidelote", kurā mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām. 1894 IV tika iestud. luga "Zaudētas tiesības", kurā attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latv. s-bai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. Polemika veidoja robežšķirtni starp konservatīvajām un radikālajām aprindām, ko pārstāvēja Jaunā strāva un laikr. "Dienas Lapa". A. iepazinās ar šā laikr. red. J. Raini (J. Pliekšānu), kas būtiski ietekmēja A. sab. uzskatu attīstību un pāriešanu jaunstrāvn. pusē.
1895 A. no Rīgas Latv. t-ra aizgāja, piedalījās jaunstrāvn. sab. darbībā. Jaunstrāvn. uzskatus par lit. galveno uzdevumu - s-bas attīstības ietekmēšanu A. izsacīja dzejā, polimizējot ar R. Blaumani ("Dienas Lapa" 1895). 1895 izrādītas A. lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību. Gk. Jaunās strāvas laikā sar. dzejoļi sakopoti krāj. "Sarkanās puķes", kura izdošanu cenzūra parakstījusi 1895 (iznācis 1897). Krājumā kaismīga jūsma un pacilātība izpaužas motīvos par pagātnes važu saraušanu, kā arī par nākotnes lielumu un indivīda brīvību. Dzejiski izteiktie programmatiskie aicinājumi sasaucās ar 90. gadu s-bas jaunajām noskaņām. Šā posma lugās un dzejā A. laikmeta centienu ietekmē izcēlusi sievietes kā personības pašvērtību.
1896. g. nogalē A. kopā ar J. Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. g. sāk. sakarā ar J. Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā. 1897 III J. Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni tad pārcēlās arī A. Sākās jaunstrāvn. aresti. Apcietināja arī J. Raini. 1897 XII A. ar J. Raini salaulājās un laiku pa laikam dzīvoja pie J. Raiņa trimdā Pleskavā un Slobodskā (1898-1903), kā arī Rīgā, kur strādāja laikr. "Dienas Lapa" redakcijā. 1901 periodikā public. drāma "Zeltīte".
1904 iznāca A. dzejoļu krāj. "Dvēseles krēsla", tajā pārsvarā rezignācija un skumjas izjūtas. Jauns pacēlums A. jaunradē ap 1905. g. rev. laiku saistīts ar lugu "Sidraba šķidrauts" (1905), tās iestudējumu Jaunajā latv. t-rī. Lugas darbība gan saistīta ar romant. pagātni un galvenās varones individuālu likteni, bet konflikta risinājums un izteiktie aicinājumi saskanēja ar s-bas rev. centieniem.
1905 XII A. kopā ar J. Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastanjolā pie Lugāno.
Ar dzejoļu krāj. "Saulains stūrītis" (1910) un "Ziedu klēpis" (1911), kuros atainotas bērnības un jaunības dienu izjūtas, aizsākta liriska autobiogr. triloģija. 1913 A. polemizēja ar A. Upīti par J. Jansona-Brauna referāta "Domas par jaunlaiku literatūru" (1893) nozīmi latv. lit. attīstībā. A. (faktiski J. Rainis) vērsās pret minētā referāta pārmērīgu cildināšanu.
1920 IV A. kopā ar J. Raini atgriezās Ljā un aktīvi iekļāvās sab. polit. norisēs. 1920 A. ievēlēja Satversmes sapulcē, savās runās viņa uzsvēra demokrātijas un kult. nozīmi valsts pastāvēšanā. Arī A. jaunrade kļuva aktīvāka. Dzejoļu krāj. "Izplesti spārni" (1920) sakopoti agrāk sar. dzejoļi. Tā pamatnoskaņu veido pagātnes cīņu retrospektīvs skatījums, saglabājot nemieru un trauksmi. Krāj. "Raganu nakts" (1923) ir autobiogr. triloģijas 3. daļa. Izd. krāj. "Trejkrāsaina saule" (1926), "Asteru laikā" (1928), "Dvēseles ceļojums" (1933). 1936 public. krāj. "Kaisītās rozes" pirmā nod. "Ģēnija aicinājums" veltīta K. Ulmanim. Nod. ievietoti patriot., himniski dzejoļi, kuros cildināta tautas vienotība, brīvība un apliecināta ticība mūžībai. Pēdējais A. dzejoļu krāj. - "Zem vakara zvaigznes" (1942) un izlase "Mēnessdārzs" (1943).
Sar. lugas: "Aspazija" (1923), tās darbības vieta un laiks saistīts ar Senās Grieķijas valdnieka Perikla (ap 499.-429. g. p.m.ē.) laikmetu, galvenā varone Senhellādas Aspazija; "Boass un Rute" (1925) - pēc Bībeles nostāstiem veidota luga, kas veltīta mīlestības cildinājumam; lugā "Torņa cēlējs" (1927) izmantota teika par baznīcu, ko var uzcelt tad, ja tajā iemūrē dzīvu jaunavu; lugas "Zalša līgava" (1928) pamatā ir teika par Zalti, kas uz savu zemūdens valsti aizved jaunavu; luga "Jānis Ziemelis" (per. 1931) veltīta pāragri mirušā dzejnieka J. Ziemeļnieka dzīvei; luga "Pūcesspieģelis" (per. un t-rī 1932) veidota pēc flāmu teiku un Š. de Kostēra grāmatas motīviem; "Velna nauda" (1933) - komēdija par naudas izšķirošo lomu cilv. liktenī garīgo vērtību ziņā degradētā s-bā. A. dram. talanta spēks izpaudās vēst. un teiku vielas izmantošanā un dzejas valodā.
Jau jaunībā A. rakstīja arī prozas darbus. Rom. "Rudens lakstīgala" (žurn. "Atpūta" 1933) tēlots Jaunās strāvas laiks un kā prototipi izmantoti s-bā pazīstami darbinieki. A. autobiogr. darbi: "No atzīšanas koka" (1919), "Zila debess" (1924), "Zelta mākoņi" (1928), kā arī apc. "Mana dzīve" (ievadi kopotu rakstu "Mana dzīve un darbi" 1.-6. sēj., 1931-40). A. tulk. H. Senkeviča rom. "Kurp eji?" (1899), R. Hamerlinga darbu "Aspazija" (per. 1900), kopā ar J. Raini J. V. Gētes Rakstus (1-7, 1903-04).
A. piešķirta Triju Zvaigžņu ordenis un Tēvzemes balva (1939). A. un J.Raiņa piemiņas muzejs viņu pēdējā dzīvesvietā Rīgā, Baznīcas ielā 30. Kopš 1996 Dubultos, A. pēdējā dzīvesvietā Z.Meierovica prospektā 20, darbojas A. muzejs, 1995 pie mājas atklāta piemiņas plāksne un tēln.J.Bārdas izveidotā skulpturālā grupa "Kaķu stabs", kas veltīta A. piemiņai. Pēc A. lugas J.Karlsons komp. mūz. baletam "Sidraba šķidrauts" (pirmizrāde Ljas Nac.operā 2000.19.IV); pēc nepabeigtās lugas "Ragana" motīviem Jēkabpils bērnu un jauniešu centra t-ra studijā iestud. rokopera "Liesma" (libreta aut. komp. A.Godiņš; pirmizrāde 1999 V). Kora un solodziesmas ar A. dzeju komponējuši J.Vītols, E.Dārziņš, Alfr.Kalniņš, Ā.Skulte, M.Einfelde, J.Karlsons u.c. Aspazijas prēm. (iedibināta 1985) tiek piešķirta reizi 5 g. (līdzšinējās laureātes - S.Viese, M.Zālīte, M.Misiņa, A.Rancāne). Pēc Raiņa un A. fonda darbības atjaunošanas Ljā (1992) ik gadus (kopš 1995) A. dzimšanas dienā tiek piešķirta fonda prēmija.
Raksti (1904, 1910 {2}), Kopoti raksti 10. sēj. (1920-24), "Mana dzīve un darbi" 6 sēj. (1931-40, nepab.), Raksti 5 sēj. (ASV 1963-71), Kopoti raksti 6 sēj. (1985-88).
L. Asars J. Aspazija un viņas dzeja // Aspazija. Raksti. Pēterburga, 1904; Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1968. gadam. Vesterosa, 1967; Viese S. Aspazija. R., 1975 [lit.]; Knope E. Vēlreiz par "incidentu bez gala" // Karogs, 1974, 1978, 4; Amoliņa B. Aspazija - spēks un daiļums, un mūžam nerimstošs gars. R., 1990; Raiņa un Aspazijas gadagrāmata. 1990. R., 1990; Viese S. Gājēji uz Mēnessdārzu. R., 1990.
E. Knope

Personas fakti:
  • Dzimums
    • sieviete sieviete
  • Tautība
    • latvietis latviete
  • Vārda formas
    • dzimtais vārds dzimtais vārds - Elza Rozenberga
    • dzimtais vārds dzimtais vārds - Johanna Emilija Elza Rozenberga, Latvija
    • pseidonīms pseidonīms - Kalna Elza (Ar šo pseidonīmu Aspazijas pirmais raksts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1884.13./25. VIII par V.Šekspīra lugas izrādi "Venēcijas tirgotājs" Jelgavā.)
    • precētais uzvārds precētais uzvārds - Pliekšāne
    • precētais uzvārds Vecāku spiesta, A. 1886 apprecējās ar V.Valteru (V.Valters, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku.) , 1886, Latvija
  • Vecāki
    • māte māte - (Viese S. Dzejnieces dzimta. Eseja Aspazijas mātes piemiņai
      Karogs, 1996, 3, 180.-198. lpp.) , Latvija
  • Radniecība
    • vīrs vīrs - Maksis Vilhelms Valters (Datējumi pēc vecā stila. 1897.18.II konsistorijas spriedums par laulības šķiršanu. (Zālītis J. "Aspazijas biogrāfijas līķis"
      Karogs, 1997, 2).) , 02.06.1886–18.02.1897, Latvija
    • vīrs vīrs - Jānis Pliekšāns, dzejnieks Rainis12.1897g.
      līdz 09.1929g. (Aspazija ar Raini iepazinās 1894.gadā "Dienas Lapas" redakcijā, salaulājās 1897.gada decembrī Rīgā.) , 1897–1929
  • Izglītība
    • mācījies mācījusies Zaļāsmuižas pagastskolā, 1876, Zaļenieki, Latvija
    • mācījies mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu skolā, 1877–1880, Jelgava, Latvija
    • mācījies mācījusies Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (No ģimnāzijas īsi pirms beigšanas izstājusies.) , 1880–1884, Jelgava, Latvija
  • Svešvalodas (prasmes, tulkošana)
    • vācu valoda pārvalda vācu valodu un tulko no vācu valodas
  • Nodarbošanās
    • tulkotājs tulkojusi no vācu valodas
    • žurnālists strādāja laikraksta "Dienas Lapa" redakcijā (Strādādama "Dienas Lapas" redakcijā, Aspazija vairākas reizes apmeklēja Raini Slobodskā. 1901-03 vadīja "Dienas Lapas" daiļliteratūras nodaļu.) , 1898–1903, Rīga
    • žurnālists vadīja "Dienas Lapas" daiļliteratūras nodaļu ("Dienas Lapā" strādāja no 1898-1903.) , 1901–1903, Rīga
    • teātra darbinieks piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestudētās V.Šekspīra lugas "Venēcijas tirgotājs" izrādē, 30.08.1884, Jelgava, Latvija
    • teātra darbinieks sāka strādāt Rīgas Latviešu teātrī par teātra koristi10.1893g., 1893–1895, Rīga
    • teātra darbinieks sāka strādāt Rīgas Latviešu teātrī10.1893g., 1893–1895, Rīga
    • pedagogs strādāja par mājskolotāju Jaunsvirlaukas Ķiplokos un Pociema Ķaukuļos, 1891–1893, Jaunsvirlauka, Latvija
    • pedagogs strādāja par mājskolotāju Jaunsvirlaukas Ķiplokos un Pociema Ķaukuļos, 1891–1893, Pociems, Latvija
    • pedagogs strādāja par Dreiliņu muižas pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāju (Dažos avotos minēti Pociema Ķaukuļi.
      1990.6.IV, atzīmējot Aspazijas 125 dzimšanas dienu, Dreiliņu muižā atklāta piemiņas plāksne. (..
      Auseklis, 1995, 29.III)) , 1892–1893, Pāles pagasts, Dreiliņu muiža, Latvija
    • valsts darbinieks ievēlēta Satversmes sapulcē, 1920, Rīga
  • Biedrošanās
    • citi biedrošanās veidi piedalījās jaunstrāvnieku sabiedriskajā darbībā, 1895, Latvija
  • Pagodinājumi
    • apbalvojumi piešķirta Atzinības krusta 2. šķiras lielvirsnieka pakāpe (Piešķirta laikā no 1938 līdz 1940. (Lasmanis U. Latvijas valsts ordeņu politika
      NRA, 1997, 18.III).) , 1938–1940, Rīga
    • apbalvojumi piešķirta Tēvzemes balva, 1939, Latvija
    • citi pagodinājumi ieguva pirmo vietu Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā par drāmu "Atriebēja" (Cenzūra neļāva lugu izrādīt.) , 1888, Latvija
  • Attieksmes ar citām personām
    • draugs draugs - Anna Stunda (viens no tuvākajiem cilvēkiem Aspazijai vi±nas pēdējos divdesmit mūža gados. (Viese S. Māsas Stundas un Aspazija
      Karogs, 1997, 3).)
    • draugs draugs - Jēkabs Nīmanis (Bērnu ārsts, iepazinies ar Aspaziju un Raini 1922, no 1925 - mājas ārsts, no 1926, apprecot Aspazijas māsīcu helēnu Freimani, arī radinieks. Sarunas ar abiem dzejniekiem Nīmanis restaurējis savās atmiņās (1975-78), kas glabājas RLMVM fondos. (Graudiņa E. Rainis, Aspazija un Jēkabs Nīmanis
      NC, 1993, 4.VIII; ielikums Dziednīca, 1).) , 1892–1979
    • skolotājs mājskolotājs - K. Jansons (16-17 gadu vecumā mācījusies pie mājskolotāja K. Jansona.) , 1881–1882, Latvija
  • Dzīves vietas un to maiņa
    • dzīvo dzīvo Rīgā10.1893g., 1893, Rīga
    • dzīvo dzīvo pārmaiņus Raiņa trimdas vietā Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, 1898–1903, Pleskava, Krievija
    • dzīvo dzīvo pārmaiņus Raiņa trimdas vietā Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, 1898–1903, Slobodska, Krievija
    • dzīvo dzīvo pārmaiņus Raiņa trimdas vietās Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, 1898–1903, Rīga
    • dzīvo dzīvo Rīgā un Jūrmalā, 1903–1905, Rīga
    • dzīvo dzīvo Rīgā un Jūrmalā, 1903–1905, Jūrmala, Latvija
    • pārceļas uz kopā ar vecākiem pārceļas uz Jelgavu188?g. (Jelgavā strādāja dažādus darbus.) , Jelgava, Latvija
    • pārceļas uz pārceļas uz Rīgu10.1893g., 1893, Rīga
    • pārceļas uz kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē)11.1896g.
      līdz 02.1897g., 1896–1897, Berlīne (Berlin), Vācija
    • pārceļas uz devās uz Cīrihi studēt medicīnu, taču drīz atgriezās, 1896, Cīrihe, Šveice
    • pārceļas uz pārceļas uz Panevēžu03.1897g. (1897 III Rainis dabūja jurista darbu Panevēžā.) , 1897, Paņevēža, Lietuva
    • emigrē uz kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici, apmetās Kastanjolā pie Lugano12.1905g.
      līdz 04.1920g., 1905–1920, Kastanjola, Šveice
    • atgriezies Latvijā atgriezās Latvijā, Jelgavā02.1897g. (No Berlīnes atgriezās sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi.) , 1897, Jelgava, Latvija
    • atgriezies Latvijā kopā ar Raini atgriezās Latvijā04.1920g., 1920, Rīga
  • Dzimis, miris, apbedīts,. miršanas vecums
    • dzimis dzimusi saimnieka ģimenē, 16.03.1865, Zaļenieku pagasta Daukšas, Latvija
    • miris mirusi Rīgā (Mūža pēdējās dienas aizvadījusi Jēkaba Nīmaņa Bērnu klīnikā. (Graudiņa E. Rainis, Aspazija un Jēkabs Nīmanis
      NC, 1993, 4.VIII; ielikums Dziednīca, 1).) , 05.11.1943, Rīga
    • miršanas vecums miršanas vecums - 78 gadi
    • apbedīts apbedīta Rīgā, Raiņa kapos, 1943, Rīga
  • Citi dzīves fakti
    • dzīves fakti figūra Vaska figūru muzejā (1997 novembrī "..netālu no Raiņa pītā krēslā vietu ieņems Aspazijas attēlojums." (Āre G. Rainis gaida..
      NRA, 1997, 29.X).) , Rīga
    • dzīves fakti māja Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmala, Latvija
    • dzīves fakti Aspazijas un Raiņa memoriālais dzīvoklis Baznīcas ielā 30 (Aspazijas un Raiņa pēdējā dzīves vieta Rīgā (1926-1929).Aspazija no tā iarakstīta sakarā ar pārcelšanos uz Dubultiem 1933.15.VII. Dzīvoklis restaurēts. Aspazija šajā namā sarakstījusi dzejoļu krājumus "Asteru laikā" un "Dvēseles ceļojums", lugas "Torņa cēlājs", "Zalkša līgava", autobiogrāfiju "Zelta mākoņi". (Bērsone G. Miņas viņu mājās
      Ljas Jaunatne, 1993, 16.III; ..
      Izglītība, 1993, 25.III pielik. Kultūrvēstis Nr. 4).
      Īvāns D. Stāsts par bezpajumtnieku Raini [sistemātisks izklāsts problēmai ar namu Baznīcas ielā 30]
      NC, 1995, 26.X; Pijols I. Baznīcas ielā, dzejnieku mājoklī [arī informācija, no kura līdz kuram laikam katrs dzejnieks te bijis pierakstīts]
      Diena, 1993, 16.III; Liepiņa A. testaments, kas nav izpildāms
      Diena, 1994, 1) , Rīga
    • dzīves fakti Kopš 1985 dzimtajās mājās iekārtots piemiņas muzejs, 1985, Zaļenieku pagasta Daukšas, Latvija
    • dzīves fakti Kopš 1985 dzimtajās mājās iekārtots piemiņas muzejs (Pēc 1992, kad uzradušies mantinieki, beidzis pastāvēt muzejs Daukšās. - Viese S. "Aspazija ir alternatīva mūsu laikam"
      Karogs, 1995, 6; Raksts "Piemiņā un ļaužu valodās". Vairas Dobeles-Zīrupes stāstījumu par Daukšu likteni un ar tām saistītiem notikumiem pierakstījusi I. Trumpe
      Karogs, 1995, 6.) , 1985–1992, Zaļenieku pagasta Daukšas, Latvija
    • dzīves fakti piemiņas plāksne Pāles pagasta Dreiliņu muižā, 06.04.1990, Pāles pagasts, Latvija
    • dzīves fakti piemiņas plāksne Dubultos pie mājas Meierovica prospektā 20 (Īvāns D. Jubilejas ir verstes stabi uz kapu...
      NC, 1995, 18.III) , 16.03.1995, Jūrmala, Latvija
    • dzīves fakti Māja muzejs Dubultos, Z. Meierovica prospektā 2002.1996g. (Te dzīvojusi pēdējos dzīves gadus. (Medne A. Aspazijas dzīve Dubultos
      Izglītība un Kultūra, 1997, 9.I; Spertāle D. No gruvešiem līdz muzejam
      Izglītība, 1993, 18.II; 25.III piel. Kultūrvēstis Nr. 4).) , 1996, Jūrmala, Latvija
    • dzīves fakti iekļauta Rīgas Domes izveidotā speciālā sarakstā (Rīgas Domes izveidots to personu saraksts, kuru piemiņa būtu jāiemūžina, sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju.) , 28.06.1996, Rīga
    • dzīves fakti tēlnieka Jāņa Bārdas skulpturālā grupa "Kaķu stabs", veltīta Aspazijas piemiņai (Paredzēts to novietot pie Aspazijas mājas Dubultos un atklāt 1998 maija beigās. (..
      NRA, 1998, 18.III).) , 1998, Jūrmala, Latvija

Par personu:
  • J. Asars Aspazija un viņas dzeja: raksts] / Apcere ievietota Aspazijas Rakstu sējumā. / Krievija, Pēterburga (Санкт-Петербург) 1904
  • Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1968. gadam / / Zviedrija, Vesterosa 1967
  • S. Viese Aspazija / / Latvija, Rīga 1975
  • E. Knope Vēlreiz par incidentu "bez gala": raksts / Publicēts žurnālā "Karogs", 4. nr. / Latvija 1978
  • B. Amoliņa Aspazija - spēks, daiļums, un mūžam nerimstošs gars / / Latvija, Rīga 1990
  • Raiņa un Aspazijas gadagrāmata. 1990. / / Latvija, Rīga 1990
  • S. Viese Gājēji uz mēnesdārzu / / Latvija, Rīga 1990
  • Dzejnieces dzimta // Karogs, 1996, 3 / / Latvija 1996
  • Zālītis J. "Aspazijas biogrāfijas līķis" // Karogs, 1997, 2 / / Latvija 1997
  • Viese S. Māsas stundas un Aspazija // Karogs, 1997, 3 / / Latvija 1997
  • Kursīte J. Zalkša simbolika Aspazijas teiku drāmā "Zalkša līgava" // Karogs, 1999, 4 / / Latvija 1999
  • V. Rūķe - Draviņa Aspazijas “Boass un Rute” // Jaunā Gaita, 187 * / / Kanāda, Toronto

Darbi: