Briedis Leons

1949 –

dzejnieks

Dzejai raksturīga filozofiska, dvēseliski spriega indivīda pašatklāsme, ētiskās pilnveidošanās patoss, kās izteikts kā mužīgās alkas fiksēt cilvēka, dabas un tikumisko kritēriju vienotību, altruistisku un labestīgu pasaules stabilitāti. Dzejā visa dzīvā un nedzīvā kopības, dzīvības sargāšanas un tās garīgās aktivitātes principi sakņojas latviešu un cittautu folkloras arhetipiskajās izjūtās un mīta apziņā, romantiskajā estētikā, akcentējot gadskārtu cikliskumu un kosmiskumu kā garantu dzīvības neiznīcināmībai un mūžīgai pārtapšanai. Dzejā cildināts mātes altruisms un sievišķīgais dvēseliskums, akcentēti indivīda mūžīgie jautājumi par vietu un jēgu pasaules liktenī. Blakus cilvēka esības dramatisma atklāsmei dzejas intonācijā ir arī pašironija, rotaļīgs drastiskums, labsirdīgs humors.
Bērnu dzejā fokloras situāciju un sadzīvisku norišu apspēle atklāj krāsainību un kustīgumu, mudinot ikdienišķajā ieraudzīt notiekošā savdabību un neatkārtojamību.
Periodikā publicētas literatūrkritiskas apceres par Dž. Rodari, V.Igo, F.G. Lorkas u.c. romāņu tautu autoru daiļradi, kā arī esejas par A.Skujiņas, J.Sudrabkalna, M.Bendrupes dzeju. (V.Vecgrāvis)

BRIEDIS Leons (dz. 1949.16.XII Madonas raj. Pamatu c. Grantiņos) - dzejnieks.
Dz. skolotāju ģim. Māc. Inčukalna astoņg. sk., beidzis Siguldas 1. vsk. (1968). Stud. LVU Vēst. un filol. fak. (1968-70). Par patriot. tematikas dzejoļu rakstīšanu izslēgts no LVU. Līdz 1972 strād. gadījuma darbus. Stud. Kišiņevas univ. spāņu val. un lit. (1972-74), māc. M. Gorkija Lit. inst. Augstākajos lit. kursos (1977-79). Strād. par dzejas nod. vadītāju laikr. "Literatūra un Māksla" (1979, 1986-87), žurn. "Grāmata" galv. red. (1989-91). Žurn. "Kentaurs XXI" dibinātājs un izdevējs (kopš 1992) Izd-bas "Minerva" dibinātājs un vad. (kopš 1994). RS b. (1974). Ljas PEN kluba biedrs (1987).
Pirmā publikācija - dzejolis "Māmiņai" laikr. "Pionieris" 1965.9.III, pirmā nozīm. dzejas kopa - laikr. "Literatūra un Māksla" 1968.20.I. Dzejoļu krāj. "Liepas koks, zalkša asins" (1974), "Laiks mest ēnu" (1977), "Aizejošais loks" (1981), "Pēcjāņi" (1983), "Gāju dvēselīte" (1988) izlasei "Būtības dārzs" (1987, izlase), "saulrieta koks", "Svētdiena vidū mūžības" (abi 1994), "Negatavā brīvība" (1995), "Bezdibeņa eņģelis" (1996), "Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi" (1997), "Ziemas vakaros raudos" (1998), "Dzedzieda" (1-3, 1998-2000), "Skrandu bruņas" (2000) raksturīga filoz., dvēseliski spriega indivīda pašatklāsme, ētiskās pilnveidošanās patoss, kas izteikts kā mūžīgas alkas fiksēt cilvēka, dabas un tikumisko kritēriju vienotību, altruistisku un labestīgu pasaules stabilitāti. B. dzejā visa dzīvā un nedzīvā kopības, dzīvības sargāšanas un tās garīgās aktivitātes principi sakņojas latv. un cittautu folkl. arhetipiskajās izjūtās un mīta apziņā, romantisma estētikā, akcentējot gadskārtu cikliskumu un kosmiskumu kā garantu dzīvības neiznīcināmībai un mūžīgai pārtapšanai. B. dzejā cildināts mātes altruisms un sievišķais dvēseliskums, akcentēti indivīda mūžīgie jaut. par vietu un jēgu pasaules liktenī. Blakus cilvēka esības dramatisma atklāsmei B. dzejas intonācijā ir arī pašironija, rotaļīgs drastiskums, labsirdīgs humors.
B. bērnu dzejā folkl. situāciju un sadzīvisku norišu apspēle atklāj dzīves krāsainību un kustīgumu, mudinot ikdienišķajā ieraudzīt notiekošā savdabību un neatkārtojamību; dzejoļi bērniem izd. krāj. "Atjāj zaķis, sarkanbārdis" (1978), "Kamēr gliemeža nebija mājās" (1984), "Ūsainā puķe" (1990). Poēma "Nāriņa" (1982) izmantoti H. K. Andersena pasakas motīvi, lit. pasakas sakopotas krāj. " Mazais, mazītiņais" (1986). B. atdzejojumi (gk. no romāņu valodām) public. antoloģijās, atsevišķās grām. izdotas no rumāņu val. atdzejotās izlases: T. Argēzi "Īstie vārdi" (1975), N. Stenesku "Nekas nav cits" (1977), L. Blagas "Sienāžu pārdevējs" (1982), A. Blandianas "Sniega stunda" (1989), mūsdienu Moldovas dzejnieku izlase "No pakalniem sārtiem" (1979, kopā ar citiem),rumāņu 20.gs. klasiķu Š.A.Doinaša, M.Dinesku, I.Melenčioju, Dž.Nauma, M.Soresku dzejoļu kopojumi (visi 1999), kā arī no portugāļu val. - F. Pesoa "Zudušais dārzs" (1983), no spāņu val. - H. R. Himēnesa liriskā proza "Platēro un es" (1988), no itāļu val. - F. Petrarkas soneti ("Agrā renesanse", 1981, kopā ar citiem). B. sar. esejas (krāj. "Nidas", 1982) par kult. nozīmi atsevišķa cilvēka pašatklāsmē un pasaules liktenī, par mākslin. sūtību, akcentējot to kā nepārtrauktu garīgu pārtapšanu. Periodikā public. B. literatūrkrit. apceres par Dž. Rodari, V. Igo, F. G. Lorkas u. c. romāņu tautu autoru daiļradi, kā arī esejas par A. Skujiņas, J. Sudrabkalna, M. Bendrupes dzeju. 80. gados sar. kinoscenārijs par A.Skujiņas dzīvi 2000 izdots kā kinorom. "Asinīs krāsotās ilgas".
L. Skujenieks K. Paša austs krekls. R., 1987; Veidemane R. Kur nolaisties ezeram? // Briedis L. Būtības dārzs. R., 1987.
V. Vecgrāvis

Personas fakti:
  • Dzimums
    • vīrietis vīrietis, Latvija
  • Vecāki
    • tēvs Voldemārs Briedis (bijis matemātikas skolotājs Inčukalna astoņgadīgajā skolā) , Latvija
  • Izglītība
    • mācījies Skultes 2. astoņgadīgajā skolā, 1957–1961, Skulte, Latvija
    • mācījies Inčukalna astoņgadīgajā skolā, 1961–1964, Inčukalns, Latvija
    • mācījies Ogres sanatorijas vidusskolā, 1964–1965, Ogre, Latvija
    • mācījies Siguldas 1.vidusskolā, 1965–1968, Sigulda, Latvija
    • studējis studē LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (Par latviskas tematikas dzejoļu rakstīšanu izslēgts no LVU.) , 1968–1970, Rīga
    • studējis studē Kišiņevas Valsts universitātē spāņu valodu un literatūru, 1972–1974, Kišiņeva, Moldāvija
    • beidzis kursus studē M.Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literatūras kursos, 1977–1979, Maskava (Москва), Krievija
  • Svešvalodas (prasmes, tulkošana)
    • citas valodas tulko no moldāvu, portugāļu, spāņu, argentīniešu, franču, latīņu, Latvija
  • Nodarbošanās
    • profesionāls literāts L.Briedis sarunājas ar M.Grīnbergu (saruna publicēta - Karogs, 1994, 12) , 1994, Rīga
    • profesionāls literāts L.Briedis sarunās ar D.Grīvaldu (saruna publicēta - Izgl.un Kult., 1994, 6.I) , 06.01.1994, Rīga
    • profesionāls literāts L.Briedis sarunājas ar E.Raupu (saruna publicēta - LMM, 1996, 4.I) , 04.01.1996, Rīga
    • profesionāls literāts L.Briedis sarunājas ar I.Brūveri (saruna publicēta - LMM, 1997, 14.-21.VIII) , 1997, Rīga
    • profesionāls literāts L.Briedis sarunājas ar M.Čaklo (saruna publicēta - Rīgas Balss, 1999, 14.I) , 14.01.1999, Rīga
    • izdevējs izdevniecības Minerva dibinātājs un vadītājs, 1994, Rīga
    • redaktors žurnāla "Jaunākās Grāmatas" galvenais redaktors05.1989g., 1989, Rīga
    • redaktors žurnāla "Grāmata" galvenais redaktors, 1990–1992, Rīga
    • žurnālists laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītājs, 1979, Rīga
    • žurnālists laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītājs, 1986–1987, Rīga
    • strādnieks strādā gadījuma darbus, 1970–1972, Latvija
  • Līdzdalība radošajās organizācijās
    • Rakstnieku savienības biedrs RS valdē04.1994g., 1994, Rīga
    • citas radošās organizācijas Rumāņu kultūras biedrības dibinātājs, Latvija
    • citas radošās organizācijas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas dibinātājs, Latvija
  • Saskare ar tiesu un represīvajiem orgāniem
    • tiek atlaists no par latviskas tematikas dzejoļu rakstīšanu izslēgts no LVU, 1970, Rīga
  • Pagodinājumi
    • prēmija kā žurnāla "Grāmata" redaktors saņēmis Kultūras ministrijas prēmiju par spilgtu devumu nacionālās kultūras procesā prēmija, 1992, Rīga
    • prēmija Sorosa fonda - Latvija Sabiedriskās saskaņas balva, 05.10.1997, Rīga
  • Dzimis, miris, apbedīts,. miršanas vecums
    • dzimis skolotāja ģimenē, 12.12.1949, Madonas r. Pamatu c. Grantiņi, Latvija

Par personu:
  • Tie paši citi vārdi [saruna ar G. Repši] / Grāmatā: Repše G. Gadsimta beigu skatiens. R., "Pētergailis", 1999, 235.-240. lpp. / Latvija 1998
  • K.Skujenieks Koks un tā ēna. Paša austs krekls. / Publicēts K.Skujenieka rakstu krājumā "Paša austs krekls". / Latvija, Rīga 1987
  • R.Veidemane Kur nolaisties ezeram?: raksts / publicēts L.Brieža krājumā "Būtības dārzs" / Latvija, Rīga 1987
  • Mana rakstāmgalda laiks: (Saruna ar L.B.) / Pierakst. E.Raups / publicēts LMM, 1996, 4.I / Latvija 1996
  • Kalniņa I. Latviešu dzeja 1998 .. // Karogs, 1999, 2* / / Latvija, Rīga 1999
  • Auziņš M. Leons Briedis // Jaunā Avīze, 1999, 6/ 12.III* / / Latvija 1999
  • Grunte M. Grāmatas - valsts tēla veidotājas // Izgl. un Kultūra, 1999, 18.II* /
  • Kultūras telpa un laiks // Izgl. un Kultūra, 1999, 25.II* / / Latvija 1999
  • Mukāne A. Zināšanas bez vērtīborientācijas .. // Izgl. un Kultūra, 1999, 11.III* / / Latvija 1999

Darbi: